Rozmarīns Blue Winter

Jaunos zariņus tūlītējai lietošanai virtuvē varat griezt nepārtraukti visu gadu, jo augam ir ziemcietīgs efekts un tas saglabājas mūžzaļš. Tomēr, ja vēlaties rozmarīnu izžāvēt krājumiem, labākais laiks ražas novākšanai ir tieši pirms pavasara ziedēšanas, kad lapiņas satur visaugstāko aromātisko vielu un ēterisko eļļu koncentrāciju.

Noteikti jā! Rozmarīns ir kā radīts audzēšanai podos. Izvēlieties pietiekami lielu podu ar drenāžas caurumu un neaizmirstiet par biezu drenāžas slāni. Sezonas laikā turiet podu pēc iespējas saulainākā vietā. Liela šīs audzēšanas priekšrocība ir viegla pārziemināšana – podu vienkārši pārvietojat uz vēsu, no sala pasargātu telpu.

Rozmarīns ir ideāls pamats sausumizturīgām un Vidusjūras tipa dobēm. Tam ir tādas pašas audzēšanas prasības kā lavandai, timiānam, šķēpēlei vai raudenei, tāpēc varat tos droši stādīt līdzās. Tas lieliski izskatās arī grants dobēs līdzās dekoratīvajām zālēm un zemākām sausumizturīgām ziemcietēm.

Rozmarīnam patīk saule un siltums, jo tas sākotnēji nāk no Vidusjūras reģiona. Vislabāk tam klāsies pilnībā saulainā vietā, kas turklāt ir labi pasargāta no aukstiem ziemas vējiem, ideālā gadījumā, piemēram, pie mājas dienvidu sienas. Augsnei jābūt nabadzīgākai un ļoti labi drenētai.

Jā, ārstniecības rozmarīns ir pilnībā ēdams un lielisks garšaugs, ideāls ceptas gaļas, kartupeļu vai garšaugu marināžu bagātināšanai. Parasta audzēšana dārzā nerada veselības riskus suņiem un kaķiem, augs nav toksisks. Spēcīgo ēterisko eļļu dēļ gan dzīvniekiem nevajadzētu šo garšaugu grauzt lielos daudzumos.

Rozmarīns 'Blue Winter' jūs priecēs ar sīkiem, gaiši ziliem ziediņiem no aprīļa līdz jūnijam. Šie ziedi ir īpaši pievilcīgi kukaiņiem. Jūsu dārzā tie darbosies kā neatvairāms magnēts bitēm, kamenēm un citiem noderīgiem apputeksnētājiem, nodrošinot tiem vērtīgu pavasara barību.

Kultivāram 'Blue Winter' ir arī liela estētiskā vērtība. Tā brīnišķīgi smaržojošie, mūžzaļie zariņi ir fantastiski kā pildījuma zaļums grieztajos ziedu pušķos, kur vāzē tie saglabājas svaigi ļoti ilgi. Tas lieliski noder arī pastāvīgu sauso dekorāciju, piemēram, vainagu, rudens kompozīciju vai mājās gatavota potpourri, veidošanā.

Regulāra apgriešana ir svarīga, lai krūmiņš apakšā nesāktu pārkoksnēties un kļūt kails. Pavasarī un vasarā varat regulāri galotņot jaunos dzinumus, tādējādi veicinot kuplu zarošanos. Galveno atjaunojošo apgriešanu ieteicams veikt katru gadu uzreiz pēc ziedēšanas. Tomēr uzmanieties, lai negrieztu līdz vecajai koksnei – no tās augs vairs var neataugt.

Izšķiroša nozīme ir teicamai augsnes caurlaidībai. Rozmarīns neprasa barības vielām bagātu augsni, tam daudz labāk tīk nabadzīga, smilšaina vai akmeņaina zeme. Stādot gan atklātā zemē, gan podā, ir obligāti nepieciešams uz dibena izveidot drenāžas slāni no akmentiņiem, šķembām vai keramzīta. Parastu substrātu noteikti uzlabojiet, piemaisot smiltis un smalkas šķembas.

Šis kultivārs ir īpašs ar savu paaugstināto izturību pret aukstumu. Aizsargātā vietā ar izcilu drenāžu tas spēj paciest salu līdz pat -10 °C (cietības zona 8a). Tomēr ziemā to iesakām profilaktiski piesegt ar skujkoku zariem. Ja audzējat to podā, drošāk būs pirms pirmajām salnām to pārvietot gaišā un vēsā telpā ar temperatūru no 5 līdz 8 °C.

Rozmarīns ir tipisks Vidusjūras garšaugs, kas teicami panes sausumu. Tāpēc laistiet to ļoti mēreni. Dobē tam parasti pietiek ar dabisko nokrišņu daudzumu, un jūsu uzmanība ir nepieciešama tikai ļoti ilgos sausuma periodos. Podā ļaujiet substrātam starp laistīšanas reizēm vienmēr kārtīgi izžūt. Rozmarīna lielākais ienaidnieks ir pārlaistīšana.

Tā kā rozmarīns izaug par diezgan varenu krūmu, tam ir nepieciešams pietiekami daudz vietas veselīgai augšanai un labai gaisa cirkulācijai. Ieteicamais stādīšanas attālums ir 50 cm citu no cita. Stādot laukumā, rēķinieties ar aptuveni 4 augiem uz vienu kvadrātmetru.

Tā kā jūs saņemat jau pieaugušu stādu, ātrākais pavairošanas veids ir ar spraudeņiem. Labākais laiks spraudeņu ņemšanai ir pavasara beigas. Nogrieziet aptuveni 10 cm garu, neziedošu jauno dzinumu, no apakšējās trešdaļas noņemiet lapiņas un iespraudiet to mitrā smilts un stādīšanas substrāta maisījumā. Sakņošanās ilgst aptuveni mēnesi.

Ja uz pelēkzaļajām lapiņām pamanāt miltainu baltu apsarmi, visdrīzāk tā ir sēnīšu slimība, ko sauc par miltrasu. Tā visbiežāk parādās augsta mitruma, biežas pārliešanas vai sliktas gaisa cirkulācijas dēļ. Skartās daļas nogrieziet, augu laistiet tikai pie saknēm un, ja bojājumi ir spēcīgi, lietojiet fungicīdu.

Sīki kukaiņi, kas atgādina mazus baltus tauriņus un paceļas spārnos, tiklīdz pieskaras augam, ir kaitēkļi, ko sauc par baltiņām. Tie bieži apmetas lapu apakšpusē, kur sūc augu sulu. Palīdz auga apsmidzināšana ar spēcīgu ūdens strūklu (ja ārā ir silts), dzelteno līmes vairogu izvietošana krūma tuvumā vai ekoloģisku līdzekļu uz eļļas bāzes izmantošana.

Jūs saņemsiet skaistu, jau paaugušos stādu podiņā, kuru varat uzreiz stādīt izvēlētajā vietā dārzā vai lielākā traukā. Pieaugušā vecumā šis kultivārs sasniedz 80 līdz 100 cm augstumu. Tas veido kuplus, aromātiskus krūmus ar pelēkzaļām lapiņām, kas saglabā savu pievilcību arī ziemā.

Visbiežākais un nopietnākais iemesls ir sakņu pārmitrināšana. Rozmarīns nepanes ilgstošu mitrumu. Ja tas atrodas smagā augsnē vai podā, kura paliktnī stāv ūdens, saknes vairs nespēj elpot un pūst. Pārbaudiet, vai substrāts ir izžuvis, un nodrošiniet labu ūdens novadīšanu. Neliela brūnēšana pie pamatnes var būt arī dabisks novecošanās un zaru pārkoksnēšanās process.