Lauvmutīte Potomac Dark Pink

Lauvmutīšu sēšana prasa nedaudz pacietības. Rīkojieties saskaņā ar šiem principiem:

• Nepārklāt: Sēklas (bieži vien pārdotas granulētā veidā vieglākai apstrādei) sējiet tikai uz substrāta virsmas. Dīgšanai tām obligāti nepieciešama gaisma.
• Temperatūra un laiks: Turiet dēstu kasti 18–22 °C (vai 16–20 °C) temperatūrā. Ideālos apstākļos tās izdīgs 4–12 dienu laikā.
• Audzēšanas laiks: Dēstu kastē tās pavadīs 4–6 nedēļas, līdz būs gatavas stādīšanai ārā.

Tā kā sēklas uz substrāta virsmas guļ neapsegtas, klasiskā laistīšana ar lejkannu tās viegli aizskalotu prom. Mēs iesakām laistīt tikai no apakšas – novietojiet dēstu kasti traukā ar ūdeni un ļaujiet substrātam uzsūkt mitrumu. Otra iespēja ir ļoti smalka rasināšana ar pulverizatoru, līdz augi ir pietiekami iesakņojušies un nostiprinājušies.

Tiešu sēšanu ārā stingri neiesakām. Lauvmutīšu sēklas ir ārkārtīgi sīkas, un, sējot ārā, tās viegli varētu aizpūst vējš, aizskalot lietus, vai arī tās izžūtu, pirms paspētu sadīgt. Tāpēc vienmēr mierīgi mājās vai siltumnīcā izaudzējiet stādus un dobē stādiet jau gatavus augus.

Nē, lauvmutītes nekniebiet. Potomac sērija dabiski zarojas pati. No viena stāda izaugs viens spēcīgs centrālais stublājs un vairāki citi, skaisti sānu stublāji. Ar iejaukšanos jūs augu nevajadzīgi novājināsiet un aizkavēsiet ziedēšanu.

Lauvmutītes ir pārsteidzoši izturīgas! Tās spēj izturēt vieglas salnas līdz -5 °C (īslaicīgi panes pat -6 °C). Pēc kārtīgas norūdīšanas tās varat bez raizēm stādīt ārā dobē arī nedaudz agrāk, vēl pirms pēdējo pavasara salnu termiņa (t.s. salto vīru laika).

Noteikti jā. Potomac sērijai raksturīgi stalti un gari stublāji, kas izaug 60 līdz 150 cm augstumā. Īpaši, ja audzējat lauvmutītes griezto ziedu vāzei, atbalsta tīkls ir nepieciešamība. Bez tā pastāv risks, ka stublāji sava svara vai vēja ietekmē salieksies un deformēsies.

Vislabāk stādus stādīt 15 × 15 cm attālumā. Lai gan tos varētu audzēt arī daudz blīvāk (līdz pat 65 augiem uz m²), tad rodas milzīgs sēnīšu slimību risks nepietiekamas gaisa cirkulācijas dēļ. Dodiet tiem telpu, un tie jums atmaksāsies ar lielāku vitalitāti un veselīgām lapām.

Iemesls parasti ir sēnīšu slimība kombinācijā ar nepareizu laistīšanu. Lauvmutītes (Antirrhinum) noteikti ir jālaista tieši pie saknēm, lai lapas paliktu pilnīgi sausas. Ja laistāt augus „pār galvu” un tie ir sastādīti pārāk tuvu viens otram bez gaisa cirkulācijas, jūs radāt ideālu vidi pelēkajai puvei (Botrytis) vai rūsai.

Lauvmutītēm izvēlieties saulainu vietu. Attiecībā uz augsni, tām patīk trūdvielām bagāta, mālaina un labi drenēta zeme. Pārlieku liela mitruma aizture tām nepatīk. Pirms stādīšanas droši iestrādājiet dobē kvalitatīvu, nobriedušu kompostu, kas augiem nodrošinās nepieciešamās barības vielas lielu ziedu veidošanai.

Jā, lauvmutītes ir aromātiskas (brīnišķīgi smaržo) un darbojas kā magnēts labvēlīgajiem dārza kukaiņiem. To unikālo zieda formu, ko dēvē par „mutīti”, īpaši iecienījušas kamenes un bites, kurām ir pietiekami daudz spēka, lai atvērtu ziedu, ielīstu tajā iekšā un tādējādi nodrošinātu apputeksnēšanu.

Varat būt pilnīgi bez raizēm, lauvmutītes nav indīgas. Gluži pretēji, to skaistie ziedi ir ēdami! Tos plaši izmanto mūsdienu kulinārijā kā salātu, kāzu tortu un vasaras desertu rotājumu. Tie ir pilnīgi droši arī jūsu suņiem vai kaķiem.

Audzējot ārā saulainā dobē, tās jūs priecēs ar koši rozā ziedu jūru no jūnija līdz septembra beigām. Ja tās audzēsiet plēves mājā vai siltumnīcā, ziedēšanas laiks ievērojami pagarināsies, un tās var ziedēt pat no marta līdz novembrim.

Profesionālie audzētāji lauvmutītes iedala 4 grupās pēc to agrīnuma, kā arī temperatūras un dienas garuma prasībām.

• 1. un 2. grupa: Zied agri pavasarī zemā temperatūrā un īsākās dienās.
• 3. un 4. grupa (šeit pieder Potomac): Tās ir vēlās. Mīl siltumu, vairāk gaismas un garākas dienas. Tie ir izturīgi augi vasaras karstumam, tāpēc iesakām tos atstāt vēlākai ziedēšanai vasarā, kad agrās šķirnes vairs nespēj izturēt karstumu.

Diemžēl nē, žāvēšanai lauvmutītes nav piemērotas. Taču vēl jo vairāk tās jūs iepriecinās kā svaigi griezti ziedi vāzē, kur tie saglabājas patiešām ļoti ilgi. Turklāt tie brīnišķīgi smaržo un apburs jūs ar savu krāšņo fuksīnsārto krāsu un 4 cm lielajiem ziediem.

Starp biežākajām sēnīšu slimībām pieder rūsa, miltrasa un pelēkā puve (Botrytis cinerea). No kaitēkļiem jūs var apgrūtināt laputis, tripsī vai tīklērces.

Galvenā profilakse ir pareiza gaisa cirkulācija (pārāk blīva stādīšana nav vēlama) un lapu nesamitrināšana laistīšanas laikā.