Smaržīgā puķuzirnīte Spencer Royal Wedding

Stādus uz pastāvīgo vietu ārā stādiet tikai tad, kad ir droši beigušās pavasara salnas un augsne ir nedaudz sasilusi (parasti maija vidū).

• Vieta: Izvēlieties vietu pilnā saulē, taču augs pacieš arī nelielu pusēnu.
• Stādīšanas attālums: Stādiet 10 līdz 20 cm attālumā citu no cita.

Stādīšanas laikā esiet maksimāli uzmanīgi ar sakņu kamolu – puķuzirņi ir ļoti jutīgi pret to bojājumiem, un augs var iet bojā.

Starp visbiežākajām problēmām, audzējot puķuzirnīšus, ir:

• Laputis: Bieži uzbrūk jaunajiem dzinumiem un pumpuriem. Var risināt ar spēcīgāku ūdens strūklu, ziepju šķīdumu vai piemērotu insekticīdu.
• Miltrasa: Bālgana kārtiņa uz lapām, kas parādās galvenokārt vasaras beigās temperatūras svārstību un mitruma trūkuma dēļ pie saknēm.
• Gliemeži un kailgliemeži: Tie ir milzīgs drauds svaigi pārstādītiem, jauniem stādiem ārā. Izmantojiet fiziskas barjeras vai dabiskās granulas pret gliemežiem.

Jā, tie ir pilnīgi ideāli!

Šī šķirne ir īpaši selekcionēta, un, lai gan tai ir nedaudz īsāki ziedkāti nekā citām sugām, tā ir lieliska mazākiem, kompaktiem floristikas aranžējumiem un kāzu pušķiem (kā norāda tās nosaukums). Papildu bonuss ir to tīri baltā krāsa un ārkārtīgi spēcīgā, aromātiskā smarža, kas droši piepildīs visu telpu. Griešanai ziedus vislabāk griezt agri no rīta, kad augu audi ir pilni ar ūdeni.

Ilgstošas ziedēšanas pamatā (kas ilgst no maija līdz augusta sākumam) ir regulāra nobirušo ziedu nolasīšana.

Ja atstāsiet ziedus uz auga, sāks veidoties sēklu pākstis. Augs novirzīs savu enerģiju sēklu ražošanai un pārstās veidot jaunus pumpurus. Turklāt šķirne 'Spencer Royal Wedding' ir lieliska griezto ziedu veidošanai, tāpēc droši regulāri grieziet baltos ziedus vāzē – tādējādi jūs faktiski nepārtraukti mudināsiet augu ziedēt vēl vairāk.

Smaržīgajai puķuzirnim (Lathyrus odoratus) nepieciešama mēreni intensīva, bet ļoti regulāra laistīšana.

Augsne nekad nedrīkst pilnībā izžūt, taču tā nedrīkst būt arī pastāvīgi pārmitrināta, jo tas ātri izraisīs sakņu puvi. Karstās vasaras dienās laistiet vēlams agri no rīta vai vakarā tieši pie saknēm, lai lieki nesamitrinātu lapas un tādējādi izvairītos no sēnīšu slimībām. Lai saglabātu mitrumu, ļoti ieteicams mulčēt augsni ap augiem.

Jā, tas ir iespējams, taču tas prasa nedaudz specifiskāku aprūpi nekā dobē.

Galvenais ir izvēlēties ļoti dziļu un pietiekami ietilpīgu trauku, jo puķuzirnīšiem nepieciešams dziļi iesakņoties. Traukā jau stādīšanas brīdī ir jānostiprina pietiekami augsts balsts. Augiem podā būs nepieciešama biežāka laistīšana (substrāts traukos izžūst ievērojami ātrāk), kā arī regulāra mēslošana ar kvalitatīvu mēslojumu ar augstāku kālija un fosfora saturu, lai veicinātu spēcīgāku ziedēšanu.

Īsāki kāti aprakstā attiecas tikai uz ziedu kātiem, kas ir ideāli piemēroti mazāku floristisko kompozīciju veidošanai. Taču pats augs ir spēcīgs vīteņaugs, kas izaug 100 līdz 250 cm augstumā!

Šī iemesla dēļ tam noteikti ir nepieciešams balsts. Varat izmantot nospriegotu sietu, koka treli, bambusa nūjas vai sētu, pa kuru tas ar savām stīgām ļoti viegli un labprāt uzrāpsies.

Galotņošana ir absolūti būtisks solis, lai iegūtu spēcīgu un bagātīgi ziedošu augu. Kad stādiņš ir paaudzies un izveidojis 2 līdz 3 īsto lapu pārus, vienkārši ar pirkstiem vai tīrām šķērēm nokniebiet auga galotnīti.

Tas apturēs augšanu tikai augstumā un veicinās bagātīgu zarošanos. No lapu žāklēm izaugs jauni sāndzinumi, pateicoties kuriem puķuzirnis būs daudz kuplāks un veidos ievērojami vairāk tīri baltu ziedu.

Lapiņu dzeltēšana jauniem stādiem priekšdiedzēšanas laikā visbiežāk ir saistīta ar trīs stresa faktoriem:

1. Pārāk daudz ūdens: Pārmitrināts substrāts nosmacē saknes un izraisa to pūšanu.
2. Vietas trūkums: Puķuzirņiem ir samērā gara mietsakne. Ja esat izvēlējušies seklu vai mazu podiņu, saknes drīz vien kļūst ierobežotas un augs sāk nīkuļot (tāpēc ieteicami vismaz 9x9 cm podi).
3. Barības vielu trūkums: Ja stādi pārāk ilgi atrodas mazā podiņā un nav laikus izstādīti ārā, tie ātri iztērē pieejamās barības vielas.

Diedzēšanas laikā iemesli var būt vairāki:

• Pārāk daudz gaismas: Puķuzirņu sēklām dīgšanai ir nepieciešama tumsa. Ja tās nav pietiekami apsegtas ar substrātu (sēklas ir jāapklāj), tās neizdīgs.
• Nepiemērota temperatūra: Ideālā temperatūra ir 16 līdz 20 °C. Pārāk zemā vai, gluži pretēji, pārāk augstā temperatūrā dīgšana palēninās vai pilnībā apstājas.
• Pārmitrināšana: Ja substrāts no paša sākuma bija pārāk slapjš, sēklas varēja viegli sapūt.

Praktisks padoms: Lai paātrinātu šo cieto sēklu dīgšanu, pirms sējas tās var uz dažām stundām (maks. 12 stundas) izmērcēt remdenā ūdenī.

Tieša sēšana dobē šai šķirnei nav ieteicama.

Tā kā audzēšanas grūtības pakāpe ir norādīta kā 'Pieredzējis' un augam noteikti ir nepieciešams priekšdiedzēšanas periods 6 līdz 8 nedēļu garumā, sējot tieši dobē, jūs zaudētu dārgo laiku. Augi sāktu ziedēt ļoti vēlu vai arī pavasara laikapstākļu svārstību dēļ neizdīgtu pareizi. Rūpīga priekšdiedzēšana siltumā un kontrolētos apstākļos garantē veselīgus, spēcīgus stādus un savlaicīgu ziedu plīvuru.

Sēšanu varat veikt divos galvenajos termiņos:

• Rudens sēja: Novembrī un decembrī, lai panāktu ļoti agrīnu ziedēšanu.
• Pavasara sēja: Klasiski no janvāra līdz aprīlim.

Sēklas vēlams sēt 9x9 cm izmēra podiņos, jo puķuzirnim jau no sākuma ir nepieciešams pietiekami daudz vietas, un pārstādīšanas laikā tas necieš sakņu traucēšanu. Katrā podiņā iesējiet 2 līdz 3 sēklas. Svarīgi: Neaizmirstiet sēklas kārtīgi apsegt ar substrāta kārtu, jo pareizai dīgšanai tām noteikti ir nepieciešama tumsa. Uzturiet temperatūru no 16 līdz 20 °C, un pirmos asnus redzēsiet pēc 7 līdz 14 dienām.

Jā, visas šī auga daļas ir indīgas un nav ēdamas.

Satur toksiskas vielas, kas norīšanas gadījumā var izraisīt veselības traucējumus (slimība, kas pazīstama kā latirisms). Augstākā toksīnu koncentrācija ir sēklās. Tāpēc pārliecinieties, ka puķuzirņus audzējat maziem bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā, kuriem varētu rasties vēlme nogaršot augu. Noteikti nejauciet to ar ēdamajiem zirņiem (Pisum sativum)!