Butelua

Nemaz, moskītzāle ir ideāla izvēle iesācējiem. Pēc iestādīšanas stādu laiku pa laikam aplaistiet, līdz tas kārtīgi iesakņojas. Tiklīdz tā ieaugusies, tā ir ļoti izturīga pret sausumu, un ar parastajiem nokrišņiem tai pilnībā pietiks. Mēslošana arī nav nepieciešama – pārāk barojošā augsnē zāle zaudētu savu stingro, kompakto formu un varētu sākt veldreties.

Tā kā tas ir sausumizturīgs augs, tai patīk smilšaina un labi drenēta augsne. Smagas, mālainas vai pastāvīgi mitras augsnes tai ir tieši kaitīgas, jo tajās var sākt pūt saknes. Ja dārzā ir smagāka zeme, pirms stādīšanas iesakām augsnē iemaisīt nedaudz šķembu vai rupjas smiltis.

Optimālai augšanai iesakām ievērot 35 cm atstatumu starp atsevišķiem augiem. Ja vēlaties izveidot biezāku stādījumu, rēķinieties ar aptuveni 8 augiem uz kvadrātmetru. Šāds atstatums nodrošinās, ka katram stādam būs pietiekami daudz vietas attīstībai.

Moskītzāle ir ļoti izturīgs daudzgadīgais augs, kas ir pilnībā ziemcietīgs līdz -23 °C (atbilst 6a zonai). Lai gan tai nav izteikta ziemas efekta un tās virszemes daļa rudenī nokalst, saknes zemē droši pārziemo. Sausos stiebrus rudenī negrieziet, jo tie aizsargā cera vidusdaļu no sala un mitruma. Nogrieziet tos tikai pavasarī, pirms sākas jaunu dzinumu augšana.

Noteikti jā! Moskītzāle ļoti labi augs arī lielākā puķupodā vai balkona kastē uz saulainas terases. Tomēr neaizmirstiet par kvalitatīvu drenāžas slāni (piemēram, keramzītu) podiņa apakšā un izmantojiet caurlaidīgu substrātu ar smilšu piejaukumu, lai novērstu liekā ūdens uzkrāšanos un pasargātu saknes.

Šī dekoratīvā zāle mīl siltumu un sauli. Vislabāk tā jutīsies pilnībā saulainā dobē, kur tā var uzņemt maksimāli daudz staru. Ēna vai pusēna moskītzālei nav piemērota, jo tā stieptos pēc gaismas, kļūtu vājāka un ziedētu ievērojami mazāk.

Moskītzāle (Bouteloua gracilis) ir brīnišķīga, daudzgadīga stepju graudzāle, kas cēlusies no Ziemeļamerikas. Tā ir ļoti iecienīta neparasto ziedkopu dēļ, kas no attāluma atgādina sīcošus odus. Pateicoties savai augstajai sausumizturībai, tā lieliski iederas dabiskos un prēriju stila dārzos, kur lieliski papildina citus sausumizturīgus augus. Klients saņem jau paaugušos stādu, kuru atliek tikai pareizi iestādīt.

Vislabāk tā izskatīsies mūsdienīgā, dabiskā dārzā blakus citiem sauli mīlošiem daudzgadīgajiem augiem. Lieliski kompanjoni tai ir Echinacea, laimiņi (Sedum), lavandas, perovskijas vai pelašķi. Tā skaisti izskatās arī kombinācijā ar citām sausumizturīgām zālēm, piemēram, matzālēm (Stipa) vai auzenēm.

Šī graudzāle ar zaļām lapām ir drīzāk zema auguma, parasti sasniedzot 20 līdz 40 cm augstumu. Tā lepojas ar skaistiem, horizontāli izvietotiem brūnas krāsas ziediem, kas jūs priecēs visu otro vasaras pusi, proti, jūlijā, augustā un septembrī.

Varat būt pilnīgi mierīgi. Moskītzāle (Bouteloua gracilis) nav indīga vai toksiska. Tā ir pilnīgi droša dārziem, kuros brīvi pārvietojas mazi bērni, suņi vai kaķi. Savā dzimtenē Amerikā tā pat kalpo kā dabisks ganību augs gan savvaļas, gan lauksaimniecības dzīvniekiem.

Jā, moskītzāle ir kā radīta žāvēšanai. Ziedi lieliski saglabā savu oriģinālo formu un maigi brūno krāsu. Vislabākajam rezultātam iesakām stiebrus nogriezt uzreiz pēc ziedēšanas, sasiet tos nelielos kūlīšos un pakārt ar ziediem uz leju sausā, tumšā un labi vēdināmā vietā.

Noteikti! Tās unikālās brūnās ziedkopas interjera noformējumā izskatās ļoti neparasti un eleganti. Turklāt ziedi ir ļoti izturīgi, un vāzē ar svaigu ūdeni tie saglabās savu skaistumu līdz pat 14 dienām.

Tā kā audzējat daudzgadīgo augu no stāda, visuzticamākais un vienkāršākais pavairošanas veids ir pavasara sadalīšana. Kad cers pēc vairākiem gadiem ir kļuvis kupls, aprīlī, tiklīdz sākas veģetācija, uzmanīgi izrociet to. Ar lāpstu sadaliet cera daļās ar saknēm un nekavējoties iestādiet jaunā, saulainā vietā – tā vienlaikus arī atjaunosiet visu augu.

Mums ir lieliskas ziņas! Moskītzāle ir īpaši veselīgs augs, kas neslimo ar nekādām slimībām, un arī kaitēkļi no tā pilnībā izvairās. Lielākais un praktiski vienīgais risks tai ir ilgstoša pārmitrināšana, no kuras viegli izvairīties, izvēloties pareizu, ūdenscaurlaidīgu stādīšanas vietu.

Lai gan moskītzāle ir sausumizturīga, ilgstošs, pārmērīgs karstums podos stādītiem augiem var izraisīt daļēju kalšanu. Šādā gadījumā nodrošiniet tai retāku, bet pamatīgāku laistīšanu. Tomēr, ja audzējat zāli dobē un stiebri nīkuļo vai dzeltē, visticamāk, tā ir sakņu pārmitrināšana. Nekavējoties samaziniet laistīšanu un pārbaudiet, vai augsnē neuzkrājas ūdens.

Savs īpatnējais nosaukums tai dots, pateicoties unikālajai ziedkopu formai. Uz tieviem stiebriem veidojas sīkas vārpiņas, kas izvietotas horizontāli tikai vienā pusē. Vieglā vējā tās šūpojas gaisā un no attāluma atgādina mazus lidojošus odus (moskītus) vai sīkus, plīvojošus karodziņus.