Šūberta sīpols

Ievietojiet sīpolus augsnē aptuveni 10 līdz 15 cm dziļumā. Tas ir samērā liels un izteiksmīgs augs, tāpēc starp atsevišķiem sīpoliem ievērojiet 30 līdz 50 cm atstatumu. Ja stādāt plašākā laukumā, uz vienu kvadrātmetru rēķiniet aptuveni 6 sīpolus, lai tiem būtu pietiekami daudz vietas krāšņu ziedkopu attīstībai.

Šī dekoratīvā ķiploka sīpolus stādiet rudenī. Ideālie mēneši stādīšanai ir septembris, oktobris un novembris, tātad vēl pirms pirmajām ilgstošajām salnām. Sīpoli iegūs pietiekami daudz laika iesakņošanās procesam un pavasarī atalgos jūs ar spēcīgu augšanu.

Ja sīpolus iegādājaties pirms rudens stādīšanas laika, uzglabājiet tos vēsā, sausā un tumšā vietā. Ir ļoti svarīgi, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt. Uzglabājiet tos, piemēram, papīra turzā vai elpojošā papīra kastītē. Noteikti izvairieties no slēgtiem plastmasas maisiņiem, kuros var veidoties pelējums.

Šī suga, kuras izcelsme ir Turcija un Sīrija, ir ļoti izturīga pret sausumu. Laistīšana ir nepieciešama tikai aktīvajā pavasara augšanas periodā, un tikai tad, ja nelīst. Vasarā, kad augs zied vai sāk vīst, tas dod priekšroku sausumam. Pārmērīga laistīšana un mitra augsne var izraisīt visa sīpola pūšanu.

Šūberta ķiploks (Allium schubertii) ir pilnībā ziemcietīgs daudzgadīgais augs, kas iztur temperatūru līdz -28 °C (ietilpst 5a zonā). Tāpēc rudenī sīpolus droši atstājiet zemē, tos nav nepieciešams izrakt. Tie pārziemos zem augsnes virskārtas un pavasarī atkal dīgs.

Tie nav īpaši prasīgi pret barības vielām. Tomēr, ja agrā pavasarī, brīdī, kad no zemes parādās pirmās lapas, palutināsiet tos ar komplekso mēslojumu sīpolpuķēm, jūs veicināsiet lielāku ziedu veidošanos un stingra sīpola attīstību nākamajām sezonām. Parastā mālsmilts dārza augsnē tie gan bieži vien iztiek pat bez mēslošanas.

Jūs varat gaidīt ziedēšanu jūnijā un jūlijā. Šī ķiploka ziedkopa ir pilnīgi unikāla – tā vietā, lai veidotu klasisku blīvu „bumbu“, tā atgādina smalku rozā-violetu zvaigžņu uguņošanu vai zvaigzni uz tieva 40–60 cm gara kāta. Ziedi ir ceriņkrāsas līdz gaiši violetos toņos un dobē veido skaistu arhitektonisku elementu.

Lai gan tie pieder pie ķiploku ģints (rod Allium), šī ir suga, kas selekcionēta un audzēta tikai dekoratīviem mērķiem, tāpēc tā nav ēdama. Augs nav toksisks vai bīstams saskarē, bet virtuvē tam vienkārši nav vietas.

Jā, dekoratīvais ķiploks ir liels magnēts bitēm, kamenēm un tauriņiem. Vasaras mēnešos jūsu dārzs būs pilns ar derīgiem kukaiņiem, kuri šīm violetajām medainajām „zvaigznītēm” vienkārši nespēj pretoties.

Paši ziedi nesmaržo nemaz – ne pēc ķiploka, ne saldi. Izteikts ķiploka aromāts parādīsies tikai tad, ja nolauzīsiet kātu vai stipri saspaidīsiet lapas. Tāpēc jums nav jāuztraucas, ka jūsu dekoratīvā dobe izplatīs nepatīkamu smaku.

Vislabāk tam klāsies tiešos saules staros. Tomēr izšķiroša nozīme ir augsnes struktūrai – tas pieprasa smilšainu un ļoti labi drenētu zemi. Dekoratīvie sīpolaugi nepanes pārmērīgu mitrumu, tāpēc, ja jums ir smaga, mālaina dārza augsne, stādīšanas bedrē noteikti iemaisiet smiltis vai granti drenāžai. Tie lieliski piemēroti stepes tipa stādījumiem vai lielākiem akmensdārziem.

Protams, audzēšana podos ir iespējama. Tomēr galvenais ir uz podiņa dibena iebērt pamatīgu drenāžas slāni (piemēram, keramzītu vai šķembas) un izmantot smilšainu substrātu. Turklāt podiņam obligāti jābūt drenāžas caurumiem, lai ziemā un lietus periodos pie sīpoliem neuzkrātos ūdens un tie nesapūtu.

Protams, tie lieliski noder abiem mērķiem! Kā grieztais zieds vāzē ziedkopa saglabāsies pat 14 dienas. Ja vēlaties ķiploku izkaltēt ziemas dekorācijām, nogrieziet kātu laikā, kad ziedi ir pilnībā atvērušies, un pakariniet to ar ziedu uz leju tumšā, labi vēdināmā vietā.

Jūs nedarāt neko nepareizi, dekoratīvajiem ķiplokiem tas ir pilnīgi dabisks process. Augs šajā fāzē novirza barības vielas no lapām atpakaļ sīpolā, lai sagatavotos nākamajam gadam. Dzeltējošās lapas priekšlaikus neapgrieziet. Lielisks padoms ir iestādīt ķiploku priekšplānā klājeniski augošus sausumizturīgus daudzgadīgos augus (piemēram, lavandu vai gandrenes), kas žēlsirdīgi noslēps neizskatīgās lapas.

Labā ziņa ir tā, ka šis augs neslimo ar nekādām slimībām. No tā pat ar līkumu izvairās ierastie dārza kaitēkļi (piemēram, laputis), un sīpoli negaršo arī strupastēm vai meža dzīvniekiem. Vienīgais risks tam varētu būt audzēšana pastāvīgi piemirkušā mālainā augsnē, kur tas var ciest no sīpolu puves.

Audzēšana ir ļoti vienkārša, un ar to bez grūtībām tiks galā pat pilnīgs iesācējs. Kad rudenī tos esat labi iestādījuši pietiekami caurlaidīgā augsnē un nodrošinājuši saules gaismu, ķiploki būtībā aug paši un tiem nav nepieciešama sarežģīta kopšana, īpaša apgriešana vai sagatavošana ziemai.

Tas ir interesants botāniskais (savvaļas) veids, kura dzimtene ir Tuvie Austrumi, galvenokārt Turcijas dienvidu daļa, Libāna un Sīrija. Tieši tur tas ir izveidojis savu salizturību, kā arī iecienījis nabadzīgas, sausas stepju augsnes tiešos saules staros.